Cilvēk, tu esi!

Rokoratorijas KĀ JŪRA, KĀ ZEME, KĀ DEBESS pamatā ir Māra Čaklā 1981.gadā sarakstītā “poēma balsīs” ar tādu pašu nosaukumu no 1982.gada dzejoļu krājuma “Kurzemes klade”. Oratorija tapa 1984.gadā, kad padomju varas aizliegtais PĒRKONS vērsās pie komponista Imanta Kalniņa ar aicinājumu radoši sadarboties. Ar šo darbu PĒRKONS 1984.gadā atgriezās uz skatuves, gūstot milzīgus panākumus pašdarbnieku republikāniskajā skatē Liepājā, kā arī pēc tam dodoties tūrē pa Latviju ar koncertprogrammu, ko veidoja šī oratorija un Imanta Kalniņa rokopera “Ei, jūs tur!”.

Apvienojot Imanta Kalniņa izsmalcināto lirismu, Jura Kulakova rokenrola dinamiku un Jura Sējāna mierīgo stabilitāti, rokoratorija Māra Čaklā smalkajā dzejas valodā runā par jautājumiem, kas ir aktuāli šodien un vienmēr – par karu un mieru, spēku un vājumu, dzimtenes mīlestību un nebeidzamajiem cilvēka meklējumiem pēc labā. Šķiet neticami, ka šāds latviskās dzīvesdziņas pilns pasaules līmeņa rokenrols varēja tapt pirms gandrīz 40 gadiem drūmākajos padomju režīma gados.

Kas “Čigāns” nav? Čigāns noteikti nav: 

a) gabals par čigāniem; b) gabals par barikāžu laiku; c) gabals pret kraukli kā tādu utt.

/Māris Čaklais, “Kas ir Čigāns un kas tas par sapni. Īsi pārspriedumi par tekstu “Čigāns sapnī””, nepublicēts/

Jura Kulakova rokopera ČIGĀNS SAPNĪ tika iestudēta 2002. gadā Daugavpils teātrī Harija Petrocka režijā. Poēmu mistēriju ČIGĀNS SAPNĪ Māris Čaklais rakstīja vairāku gadu garumā un tā ir viens no pēdējiem dzejnieka darbiem. Poēmas pamatā ir vēstījums par atmodas laiku, tā nestajām cerībām un vilšanām, latviskās identitātes un pašapziņas meklējumiem, par cilvēkiem, kuriem kā elpot svaigu gaisu nepieciešama mīlestība, gudrība, brīvība - trīs svarīgākās pamatvērtības, bez kurām cilvēks nevar iztikt arī šodien.

Juris Kulakovs rokoperai ČIGĀNS SAPNĪ radījis mūziku, ko kritiķis Normunds Naumanis raksturojis ar vārdiem: “Tik piesātināti dažādu, smeldzīgu, ironisku, perfekti stilizētu un, galvenais, pavisam ne triviālu «lipīgo meldiņu» kolekcija”. “Ko vērti vien ir smalkie tautas dziesmu aranžējumi (Rotā u.c. ...) un pašironiskās parafrāzes par slaveno Kretīnu deju un citām kulakoviskām ēverģēlībām, piemēram, skaņradis atļaujas sarīkot zināmu ironisku un konkurentisku sportošanu ar Jāņa Lūsēna Kaupēnu, uzrakstot savu versiju par latviešiem tik nozīmīgo Zaļumballes tēmu - īsti mūsdienīgu «miksli», vienlīdz rūgta sarkasma un sāpju lirikas pilnu muzikālu orģiju.” (“Veiksmes recepte ir. Ko darīt?”, Diena, 2002.gada 11.jūnijs).

Galvenās lomas rokoperā ČIGĀNS SAPNĪ dziedāja Ieva Akuratere (Dzīne), Niks Matvejevs (Čigāns) un Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis (Jānis Cilvēks), kurš par Jāņa lomu šajā iestudējumā saņēma Spēlmaņa nakts balvu kā labākais jaunais aktieris. Pavadījumu izrādei spēlēja tieši uz šo projektu atkalapvienojusies leģendārā Daugavpils rokgrupa “Elpa”.